Biedrība “Gaujas Partnerība” īstenos projektu kopienā balstītai ciemu attīstības plānošanai

Konkursa “Sabiedrība ar dvēseli 2020” ietvaros tika apstiprināts biedrības “Gaujas Partnerība” projekts “Ādažu novada iedzīvotāji sava ciema attīstībai”, kura mērķis ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību novada attīstības plānošanā. Galvenā projekta darbība ir neformālu, interaktīvu vienas dienas pasākumu organizēšana trijos Ādažu novada ciemos – Garkalnē, Kadagā un Ādažos. Pasākumi tiks rīkoti š.g. vasarā, ievērojot valstī noteiktās drošības prasības publiskiem pasākumiem.

Ciemu attīstības jautājumi kļuvuši aktuāli visā pasaulē, ņemot vērā urbanizācijas tendences, kas nav svešas arī Latvijā – arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām un to tuvāko apkārtni galvenokārt labvēlīgākas darba tirgus situācijas un augstāka publisko pakalpojumu nodrošinājuma un kvalitātes dēļ. Lai gan Ādažu novads lielā mērā ir ieguvējs no šīs tendences, arī tajā ietilpstošie ciemi saskaras ar dažādiem urbanizācijas radītiem izaicinājumiem, galvenokārt – dzīves vides kvalitātei un pakalpojumu nodrošinājumam jāspēj sekot ik gadu pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, jānodrošina iespējami līdzsvarotāka attīstība starp lielākajiem ciemiem kā vietējās nozīmes centriem un pārējiem ciemiem, kur vairāk raksturīgs lauku apdzīvojums, kā arī iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā aktualizējas jautājumi par kopienas veidošanos un piederības sajūtu.

Atbildot uz ciemu attīstības izaicinājumiem, kopienas un attīstības plānošanas eksperti ilggadēji ir īstenojuši dažādas iniciatīvas, analizējuši to izdošanās vai neizdošanās iemeslus un izstrādājuši vai pilnveidojuši pieejas sekmīgai ciemu attīstībai. Rezultātā, it īpaši pēdējos pāris gados, kļuvis aktuāls viedo ciemu (smart village) koncepts, kas, lai arī šādi definēts salīdzinoši nesen, būtībā mērķēts tieši uz ciemu ilgtspējīgu attīstību un pašpietiekamību un balstās uz jau sen zināmiem, taču, iespējams, pārāk maz pielietotiem elementiem – aktīvu kopienu un teritorijā jau esošajiem resursiem, kā cilvēku, dabas, infrastruktūras u.tml. resursiem. Ņemot vērā uzsvaru uz vietējiem iedzīvotājiem, viedo ciemu koncepts atbilst bottom-up jeb “no apakšas uz augšu” pieejai attīstības plānošanā, kur “vadības groži” ir tieši iedzīvotāju rokās un izaugsme lielākajā mērā ir atkarīga no to iniciatīvām. Viedo ciemu koncepts bieži tiek cieši saistīts ar viedajām tehnoloģijām, tomēr tehnoloģiskie un digitālie risinājumi ir tikai viens no iespējamajiem instrumentiem attīstības veicināšanai. Vieda attīstība var tikt veicināta, arī izveidojot kopienas dārzu, medicīnas darbinieku dežūrpunktu vai tamlīdzīgus risinājumus, ja vien tas atbilst teritorijas kontekstam un kopienas redzējumam.

LEADER programma un tātad arī biedrības “Gaujas Partnerības” darbība ir vērsta tieši uz sabiedrības virzītu vietējo attīstību, piemērojot “no apakšas uz augšu” pieeju, līdz ar to šis projekts radīts, apvienojot aktuālo pasaulē un Latvijā ar biedrības mērķiem, un izvirzot vietējos iedzīvotājus “priekšplānā” – neuzspiežot tiem jau izstrādātu attīstības redzējumu, bet gan dodot iespēju kopienai pašai noteikt sev vēlamos un piemērotākos attīstības virzienus.

Domājot par ciemu attīstības veicināšanu, būtiski ņemt vērā, ka teritorijas iedzīvotāji automātiski nav uzskatāmi par kopienu. Kopiena ir tieši pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa un tajā eksistējošās sociālās saites jeb, vienkāršāk sakot – pazīšanās un kopīga darbošanās, kā arī iestāžu tīkls, ap kuru šie cilvēki veido savstarpējās saiknes – vietējie veikali, skolas, baznīcas, nevalstiskās organizācijas u.c. Tātad lielāks vai pastāvīgi pieaugošs iedzīvotāju skaits vēl nenozīmē, ka konkrētajam ciemam ir lielākas izredzes “kļūt viedam”. Tomēr, ja teritorijā vēl nav spēcīgas iedzīvotāju kopienas, tas nebūt nenozīmē, ka to nav iespējams izveidot vai stiprināt! Dažādi pasākumi, kas saved vietējos iedzīvotājus kopā un iesaista tos teritorijas attīstības procesos, pamazām veido un attīsta kopienai tik nepieciešamās sociālās saites un rada potenciālu arvien augstākai iedzīvotāju līdzdalībai.

Sabiedrības līdzdalības līmeņi

Līdz šim teritoriju attīstībā iedzīvotāju līdzdalība visbiežāk ir izpaudusies tās zemākajos līmeņos – informēšanā, kur iedzīvotāji tikai saņem informāciju par notiekošo un pašvaldību un citu organizāciju nolemto, vai konsultēšanā, kur iedzīvotājiem ir iespēja paust savu viedokli, piemēram, aptaujās vai sabiedriskajās apspriešanās, taču gala lēmumus joprojām pieņem procesa “turētājs”. Šajos līmeņos sabiedrība ir pasīva klienta lomā – tai ir vajadzība, un pārvaldes iestādes vai citas iesaistītās puses kā pakalpojuma sniedzēji to analizē un meklē un īsteno risinājumus. Līdzdarbība savukārt nozīmē, ka visas iesaistītās puses, piemēram, nevalstiskā organizācija un vietējā kopiena, ir līdzvērtīgu partneru statusā, lēmumus pieņem un aktivitātes īsteno, kopīgi vienojoties. Pilnvarošana piešķir noteicošo lomu vietējai kopienai, tā var rīkoties patstāvīgi un atbilstoši savām interesēm. Lai arī ir lemjamie jautājumi un situācijas, kad vispiemērotākie ir zemākie līdzdalības līmeņi vai dažāda līmeņa līdzdalības kombinācijas, kopumā ciemu attīstībai saskaņā ar “no apakšas uz augšu” pieeju nepieciešama iespējami augstāka līmeņa iesaiste. Tātad pašvaldībai, organizācijām un citiem ārējiem ekspertiem šādā attīstības procesā ir vēlama tikai partnera vai koordinatora loma, iniciatīvu un saturisko virzību atstājot kopienas ziņā.

Ciema attīstības process

Procesa galveno posmu ziņā ciemu attīstība īpaši neatšķiras no cita mēroga teritoriju attīstības plānošanas un veicināšanas – tai vispirms nepieciešams impulss, kas var būt gandrīz jebkas – aktīvs iedzīvotājs, kas vēlas kaut ko paveikt sava ciema labā, konstatēta problēma, kas prasa risinājumu, vai biedrības “Gaujas Partnerības” organizēts pasākums! Tālāk nepieciešams analizēt ciema situāciju, vēlams – no (bieži nepamanīto un nenovērtēto) esošo resursu un panākumu nevis problēmu prizmas, lai transformētu skatījumu no bezgalīga, demotivējoša vajadzību un izaicinājumu saraksta un kopienas, kas pati nespēj to risināt, uz to, cik daudz dažādu resursu teritorijā ir pieejams un cik patiesībā prasmīga ir šī kopiena.

Atbilstoši identificētajiem resursiem var sarīkot “ideju vētru” – ko ar tiem varētu iesākt ciema izaugsmes veicināšanai un kā to ir darījušas citas kopienas? Šajos posmos ļoti būtiski ievērot secību, lai nepieļautu, ka tiek patērēti resursi un īstenotas aktivitātes, jo “tas šķita interesanti” vai “tam bija pieejams finansējums”, lai gan tās vispār nav vietējam kontekstam piemērotas. Pēc tam savukārt var pievērsties arī problēmām, kas, iespējams, vispār mudinājušas cilvēkus sanākt kopā – ļoti iespējams, ka kāda no resursos balstītajām attīstības idejām pakārtoti novērsīs arī problēmu. Ja ne, tad šajā posmā kopienai vismaz jau ir pieejama uzskatāma informācija, kādi iekšējie resursi tai ir pieejami, lai problēmai rastu risinājumu.

Kad idejas definētas un izdiskutētas, tās jāsakārto rīcības plānā – uzdevumos ar atbildīgajiem īstenotājiem, resursu avotiem, plānoto ieviešanas laiku un konkrētu, izmērāmu rezultātu, ko plānots sasniegt. Būtiski, ka rīcības plānam nav jābūt desmitiem lappušu garam izklāstam, tas var ieņemt jebkādu formu, kamēr vien ir piefiksēts kopienas “acu priekšā” un satur iepriekšminētās sastāvdaļas. Kā prioritāros uzdevumus, ja vien nav kāda ļoti steidzama vajadzība, ieteicams noteikt salīdzinoši vienkāršākos, lai pakāpeniski uzkrātu kopienas pieredzi un tādējādi mazinātu riskus, ka ambiciozus mērķus neizdosies sasniegt, vairotu pārliecību par kopienas rīcībspēju un līdz ar to – motivāciju līdzdarboties.

Pēc šī rūpīgā plānošanas procesa atliek “tikai” darīt! Bet, ko būtiski neaizmirst – pēc padarītā uz to arī atskatīties un izanalizēt, vai un kāpēc aktivitātes ir izdevušās. Šis novērtējums var radīt arī jaunus impulsus – paveikt ko vēl ambiciozāku, pievērsties vēl kādai attīstības jomai, izdarīt to, kas iepriekš nav izdevies utt. Tādējādi attīstības process vienmēr turpinās – kamēr vien ir kopiena, kam rūp sava ciema attīstība!

Ceram, ka biedrības “Gaujas Partnerība” projekts šos procesus iekustinās un projekta pasākumu  rezultātā gūtās atziņas būs lietderīgas ne vien pašiem dalībniekiem tālākai izmantošanai savu ciemu attīstības veicināšanā, bet arī biedrības “Gaujas Partnerība” stratēģijas izstrādei, kas kalpos par pamatu LEADER programmas finansējuma sadalījumam nākamajā plānošanas periodā.

Aicinām interesentus sekot informācijai par pasākumu norises laiku un vietu biedrības “Gaujas Partnerība” tīmekļvietnē http://www.gaujaspartneriba.lv/ un Facebook lapā https://www.facebook.com/gaujaspartneriba/, kā arī Ādažu novada domes informācijas kanālos!

Madara Zamarina, biedrība “Gaujas Partnerība”